E-veidlapas

[1.3.] Ja pievieno lietotāju “vecajā” PVS, vai būs dati arī e-veidlapu modulī?

Nē, abās vidēs lietotājs jāpievieno atsevišķi.

[1.2.] Vai paziņojumos tiek pārņemti pasūtītāja profila dati?

Jā, dati tiek pārņemti paziņojumos attiecīgajos laukos. Vienlaikus jāpievērš uzmanība, ka dati tiek pārņemti no pasūtītāja profila informācijas, kas ir ievadīta/atjaunota tieši e-veidlapu modulī.

[1.1.] Ko atzīmēt laukā “Iestādes darbība”, ja neviena no vērtībām nav atbilstoša.

Atbilstoši e-veidlapu ieviešanas Regulai šajā laukā datu tips ir kods jeb tikai tās vērtības, kas definētas ES Vārdnīcās. Visas pieejamās vērtības (vērtības kopā gan laukam “Iestādes darbība”, gan laukam “Līgumslēdzēja darbība”) var apskatīt minētajā saitē, kur pieejams arī katras vērtības detalizētāks skaidrojums: ES Vārdnīcās 

[2.1] Kāds termiņš jānorāda Iepriekšējā informatīvajā paziņojumā laukā “Datums, kad tiks publicēts paziņojums par līgumu”?

Ja tiek publicēts iepriekšējais informatīvais paziņojums, ko izmanto tikai informācijai, tad minimālais termiņš nosakāms ne ātrāk kā 2 dienas (48 stundas) pēc šī paziņojuma publicēšanas vai nosūtīšanas publicēšanai ESOV. Ja tiek publicēts iepriekšējais informatīvais paziņojums, ko izmanto piedāvājuma termiņa saīsināšanai – ne ātrāk kā 35 dienas pēc šī paziņojuma publicēšanas vai nosūtīšanas publicēšanai ESOV. Maksimālais termiņš ir 365 dienas. 

[3.18.] Kāda ir lauku “Pārjaunojumu maksimums”, “Vai paredzētas iespējas”, “Vai paredzēti atkārtojumi” nozīme?

Pārjaunojumi – līgumu var pagarināt uz noteiktu periodu pēc līguma beigām bez iepirkuma procedūras izsludināšanas.

Iespējas – vai paredzētas papildu iegādes līguma ietvaros (atrunātie līguma grozījumi).

Atkārtojumi – iepirkums, kura mērķis pārskatāmā nākotnē varētu tikt iekļauts citā procedūrā, piemēram, regulāri atkārtoti izsludināts pakalpojums.

[3.17.] Ko norāda laukā paredzamā līgumcena?

Kopējo vērtību līguma darbības laikā, ieskaitot iespējas un pārjaunojumus.

[3.16.] Kā paziņojumā atzīmēt, ja iepirkuma procedūra ir izsludināma ESOV (paredzamā līgumcena pārsniedz Ministru kabineta noteikto robežvērtību)?

Paziņojuma sadaļā “Paziņojuma veids” ir norādītas 2 vērtības:

• Publisko iepirkumu likuma virssliekšņa procedūra
• Publisko iepirkumu likuma zemsliekšņa procedūra

Vērtība “Publisko iepirkumu likuma virssliekšņa procedūra” ir atzīmēta sistēmā kā noklusētā vērtība, tas nozīmē, ka paziņojums tiks nosūtīts publicēšanai ESOV; savukārt, ja paredzamā līgumcena ir zem noteiktās robežvērtības, tad pasūtītājam ir jāizvēlas vērtība “Publisko iepirkumu likuma zemsliekšņa procedūra”.

[3.15.] Kuru vērtību izvēlēties laukā “Iestādes loma”

• Ja konkrētais iepirkums nav centralizēts vai kopīgs iepirkums, tad pasūtītājs izvēlas vērtību “Pircējs”.
• Ja pasūtītājs ir struktūra, kas veic iegādes citu pasūtītāju vajadzībām, bet pats slēdz iepirkuma līgumu, tad ir jāizvēlas vērtība - Centralizēto iepirkumu struktūra, kas iegādājas citiem pircējiem paredzētas preces un/vai pakalpojumus.
• Savukārt, ja pasūtītājs rīko centralizētu iepirkumu vai kopīgu iepirkumu un piešķir līguma slēgšanas tiesības (tai skaitā slēdz vispārīgo vienošanos), bet konkrētos iepirkuma līgumus slēdz citi pasūtītāji, tad ir jāizvēlas vērtība -“Centralizēto iepirkumu struktūra, kas piešķir publiskā iepirkuma līgumus vai slēdz pamatnolīgumus par citiem pircējiem paredzētiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem”.

[3.14.] Vai centralizētu un kopīgo iepirkumu gadījumā paziņojumā par līgumu ir obligāti jānorāda arī konkrētie pircēji (pasūtītāji)?

Jā, ja kā pasūtītāja (iestādes) loma ir atzīmēta vērtība “Centralizēto iepirkumu struktūra, kas piešķir publiskā iepirkuma līgumus vai slēdz pamatnolīgumus par citiem pircējiem paredzētiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem”.  Tomēr šajā gadījumā pircēju norādīšana būs atkarīga no līguma veida (iepirkuma līgums, vispārīgā vienošanās vai iepirkuma līgums dinamiskās iepirkuma sistēmas (DIS) ietvaros).

• Ja tiek slēgts iepirkuma līgums, konkrētā pircēja norādīšana ir obligāta.
• Ja tiek slēgta vispārīgā vienošanās, tad pasūtītājs var norādīt: a) konkrētu pircēju, kurš slēgs šo vispārīgo vienošanos; b) norādīt, ka pircēji ir pircēju kategorijas, piemēram, visi PIL subjekti vai slimnīcas u.tml., nenorādot kā pircējus konkrētas iestādes.
• Ja tiek veidota dinamiskā iepirkumu sistēma, tad a) tiek atzīmēta vērtība “Dinamiskā iepirkumu sistēma, ko var izmantot tikai šajā paziņojumā uzskaitītie pircēji” – šādā gadījumā ir jānorāda konkrēti pircēji, vai b) tiek  atzīmēta vērtība “Dinamiskā iepirkumu sistēma, ko var izmantot arī šajā paziņojumā neuzskaitītie pircēji” – šādā gadījumā konkrēti pircēji paziņojumā par līgumu nav jānorāda, taču, paziņojot par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (Rezultātu paziņojumā), pret katru noslēgto līgumu ir jānorāda konkrēts pircējs.

[3.13.] Ko atzīmēt laukā “Paņēmieni” - Vispārīgās vienošanās veids?
 

Ja netiek slēgta vispārīgā vienošanās (t.i., tiek slēgts iepirkuma līgums vai veidota DIS), jāizvēlas vērtība “Vispārīgā vienošanās netiek slēgta”.

Ja tiek slēgta vispārīgā vienošanās, tad jāizvēlas viena no šīm vērtībām atkarībā no tā, kādus noteikumus vispārīgā vienošanās paredz attiecībā uz turpmāko iepirkuma līgumu slēgšanu vispārīgās vienošanās ietvaros:

• Vispārīgā vienošanās bez konkursa atsākšanas  – Publisko iepirkumu likuma 56. panta sestās daļas 1.punkts
• Vispārīgā vienošanās ar konkursa atsākšanu – Publisko iepirkumu likuma 56. panta sestās daļas 3.punkts
• Vispārīgā vienošanās ar daļēju konkursa atsākšanu –  Publisko iepirkumu likuma 56. panta sestās daļas 2.punkts

[3.12.] Vai Publisko iepirkumu likuma 9.panta iepirkumos var  slēgt vispārīgo vienošanos un kur to noradīt e-veidlapās?

Jā, arī Publisko iepirkumu likuma 9. panta iepirkumos var slēgt vispārīgo vienošanos, tomēr e-veidlapās nav atsevišķi paredzēts lauks šāda līguma veida norādīšanai, un līguma informācija paziņojumā attēlojas vienādi neatkarīgi no tā, vai slēdzamais līgums ir vispārīgā vienošanās vai iepirkuma līgums.

[3.11.] Kur noteikts, ka jābūt atrunātam piedāvājuma derīguma termiņam (atklātam konkursam)?

Šāda informācija tiek prasīta e-veidlapās atbilstoši Regulas prasībām. Sistēmā ir noklusētā vērtība 6 mēneši, vērtība ir maināma.
 

[3.10.] Kā norādīt līguma uzsākšanas un beigu datumu, ja līguma noslēgšanas laiku nevar paredzēt?

Paziņojumā ir jānorāda tuvākais iespējamais (prognozētais) līguma sākuma datums. Līguma izpildes termiņu var norādīt arī mēnešos. Ja izpildes termiņš ir īsāks par mēnesi, tad var norādīt prognozēto līguma izpildes laiku (sākuma un beigu datumu).
 

[3.9.] Kāda ir lauka “Vai uz iepirkumu attiecas GPA?” nozīme, kur pieejams skaidrojums, kas ir Nolīgums par valsts iepirkumu?

Ja iepirkums tiek izsludināts ESOV (“virssliekšņu” iepirkums), tad šajā laukā ir jāatzīmē vērtībā “Jā”. Atzīme “jā” norāda, ka pasūtītājs ir uzņēmies juridisku pienākumu, piešķirot līgumus, kas pārsniedz robežvērtības, vienlīdzīgi izturēties pret vietējiem un GPA piegādātājiem un nediskriminēt, tostarp dodot priekšroku valsts piegādātājiem (Publisko iepirkumu likuma 15.pants). Savukārt atzīme “nē” norāda, ka pasūtītājs iepirkumā piemēros nolīgumā paredzētos izņēmumus, kas saistīti ar aizsardzības vai nacionālās drošības jautājumiem (izņēmuma piemērošanai jābūt pamatotai ar normatīvo aktu un tikai šādā gadījumā būtu izdarāma atzīme “nē”). Skaidrojumi par GPA jeb Nolīgumu par valsts iepirkumu, tai skaitā par piemērošanas izņēmumiem, ir pieejami šeit.
 

[3.8.] Kā norādīt vērtēšanas kritērijus, ja vienīgais kritērijs ir cena?

Sistēmā tiks veikti funkcionalitātes uzlabojumi saistībā ar vērtēšanas kritērijiem. Šobrīd, norādot cenu kā vienīgo vērtēšanas kritēriju, kritērija algoritms ir jāizvēlas “Precīzs punktu skaits”, un attiecīgi jānorāda vērtība 100.

[3.7.] Kā norādīt vērtēšanas kritērijus, ja cena nav kā viens no vērtēšanas kritērijiem (piemēram, metu konkursā vai gadījumā, ja cena ir noteikta normatīvajos aktos?

Sistēmā tiks veikti funkcionalitātes uzlabojumi saistībā ar vērtēšanas kritēriju validācijām. Šobrīd, aizpildot paziņojumu, ir jāizvēlas vērtēšanas algoritms “Precīzs punktu skaits” un jānorāda cenai punktu skaits 1 vai 100, kā arī Papildu informācijas laukā norāda, ka Cena ir fiksēta vērtība.

[3.6.] Kā tiek noteikti piedāvājumu iesniegšanas termiņi?  

Sistēma piemēro validācijas attiecībā uz minimālo iesniegšanas termiņu dienās, attiecīgi pasūtītājam ir jāpārbauda, vai sistēmas noteiktais minimālais termiņš atbilst tam termiņam, ko paredzējis pasūtītājs (termiņš nevar būt īsāks par sistēmas piedāvāto).

[3.5.] Kā tiek noteikti apstrīdēšanas termiņi? 

Sistēma aprēķina termiņu atkarībā no tiesiskā regulējumā - dienās vai darba dienās. Taču jāņem vērā, ja paziņojumā norādītais apstrīdēšanas termiņš (kas noteikts dienās), iekrīt brīvdienā vai svētku dienā, tas tiek pārcelts uz nākamo darba dienu.

[3.4.] Kāpēc divposmu procedūrās ir jānorāda minimālais kandidātu skaits?

Tas ir obligātais lauks atbilstoši ESOV validācijām. Tomēr, ja atbilstošo uz otro posmu aicināmo kandidātu skaits ir mazāks par minimālo, tas neaizliedz turpināt iepirkuma procedūru.

[3.3.] Kas jānorāda laukā “Pretendenta juridiskā forma”?

Informācija šajā laukā ir norādāma atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 13. panta sestajai daļai - pasūtītājs var prasīt, lai apvienība, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums slēgt iepirkuma līgumu, pēc savas izvēles izveidojas atbilstoši noteiktam juridiskam statusam vai noslēdz sabiedrības līgumu, vienojoties par apvienības dalībnieku atbildības sadalījumu, ja tas nepieciešams iepirkuma līguma noteikumu sekmīgai izpildei. Ja pasūtītājs iepirkuma dokumentos ir izvirzījis šādu prasību, tad laukā “Pretendenta juridiskā forma” ir jāizvēlas vērtība “Jā”, savukārt, ja pasūtītājs dokumentos šādas prasības nav izvirzījis, tad jānorāda vērtība “Nē”. 

[3.2.] Kā aizpildīt informāciju laukā “Vairāki piedāvājumi”- Vai  atļauts iesniegt vairāk kā vienu piedāvājumu?

Minētajā laukā paredzētas divas vērtības: Jā vai Nē. Attiecīgi sistēmā ir iestrādāta noklusētā vērtība “Nē”, ņemot vērā, ka normatīvie akti neparedz vairāku piedāvājumu iesniegšanu, tai skaitā šāda funkcionalitāte nav paredzēta arī Elektronisko iepirkumu sistēmā.

[3.1.] Vai laukā “Iesniegšanas valoda” var norādīt citu valodu vai vairākas?

Jā, ir iespējamas arī vairākas valodas. Latviešu valoda piedāvāta kā noklusētā valoda.

[4.2.] Kādu informāciju norādīt laukā “Grozījumu apraksts” (norādiet veiktos grozījumus, piemēram, paziņojuma sadaļu/lauku nosaukumus)?

Minētajā laukā ievadāmo datu tips ir teksta lauks, tas nozīmē, ka pasūtītājam jāapraksta, kādi grozījumi ir veikti iepirkuma dokumentācijā (piemēram, “Grozītas atlases prasības”) un/vai publicētajā paziņojumā (piemēram, “Mainīts/pagarināts piedāvājumu iesniegšanas termiņš”). Pasūtītājs var arī norādīt tikai grozītās paziņojuma sadaļas vai laukus (piemēram, “Grozīta informācija sadaļā “Pasūtītājs” vai “Procedūra” vai laukā “Paņēmieni”).

[4.1.] Ko nozīmē sadaļā Paziņojuma grozījumi lauka “Norādiet paziņojuma grozījuma iemesla veidu” vērtības?

• Pircēja sākotnēji pieļautas kļūdas vai kļūdu labošana – ja publicētajā paziņojumā, kurā tiek veikti grozījumi, pasūtītājs ir norādījis kļūdainu/neatbilstošu/neprecīzu informāciju, piemēram, Rezultātu paziņojumā kādā no iepirkuma daļām ir norādīti neatbilstoši uzvarētāja dati; tehnisku kļūdu labojumi;
• E-sūtītāja sākotnēji pieļautas kļūdas vai kļūdu labošana – Iepirkumu uzraudzības biroja kā paziņojuma nosūtītāja (gadījumos, kad paziņojums ir nosūtāms publicēšanai ESOV) pieļautas kļūdas paziņojuma nosūtīšanas procesā;
• Publicētāja sākotnēji pieļautas kļūdas vai kļūdu labošana - Iepirkumu uzraudzības biroja vai ESOV kā paziņojuma publikācijas nodrošinātāja pieļautas kļūdas paziņojuma tehniskās publicēšanas gadījumā;
• Grozījumi dokumentācijā un informācijas atjaunināšana – ja tiek grozīta iepirkuma dokumentācija (nolikums vai paziņojumā, vai EIS norādītā informācija); minētā vērtība iespējama tikai tad, ja grozītā paziņojuma veidlapas tips ir Plānošana vai Konkurss un nav iestājies iesniegšanas termiņš;
• Tikai termiņa pagarināšana – pasūtītājs neveic grozījumus iepirkuma dokumentācijā, bet tikai pagarina iesniegšanas termiņus; minētā vērtība iespējama tikai tad, ja grozītā paziņojuma veidlapas tips ir Plānošana vai Konkurss un nav iestājies iesniegšanas termiņš;
• Tādas informācijas publicēšana, kura sākotnēji netika publicēta tiesībaizsardzības interesēs, ekonomikas dalībnieka komerciālās interesēs, godīgas konkurences interesēs vai citās sabiedriskās interesēs – pasūtītājs publikācijā norāda tādu informāciju, kura sākotnējā paziņojumā nebija norādīta, piemēram, paredzamās līgumcenas norādīšana paziņojumā par līgumu.

[5.10.] Kur definēti jēdzieni “pieņemami” un “nepieņemami” piedāvājumi, kāda tiem ir nozīme?

Piedāvājumu uzskata par pieņemamu (pilnībā atbilstošu), ja to ir iesniedzis pretendents, kas nav izslēgts saskaņā ar izslēgšanas noteikumiem un kas atbilst atlases kritērijiem, un kura piedāvājums atbilst tehniskajām specifikācijām un nav neatbilstīgs vai nepieņemams, vai nepiemērots.

Neatbilstīgs piedāvājums – piedāvājums, kas neatbilst iepirkuma procedūras dokumentiem, kas saņemts novēloti, kas liecina par slepenu norunu vai korupciju vai ko līgumslēdzēja iestāde atzinusi par nepamatoti lētu.

Nepieņemams piedāvājums – piedāvājums, kuru iesniedzis pretendents, kam nav prasītās kvalifikācijas un piedāvājums, kura cena pārsniedz līgumslēdzējas iestādes budžetu, kas noteikts un dokumentāli reģistrēts pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas.

Nepiemērots piedāvājums – piedāvājums, kam nav sakara ar līgumu, jo bez būtiskām izmaiņām acīmredzami nevar apmierināt līgumslēdzējas iestādes vajadzības un prasības, kas norādītas iepirkuma procedūras dokumentos.

Rezultātu paziņojumos ir jāsniedz informācija par saņemtajiem piedāvājumiem un jānorāda cita starpā skaits attiecībā uz piedāvājumiem, kuriem nav pārbaudīts, vai tie ir pieņemami vai nepieņemami. Šeit jānorāda informācija tikai par tiem piedāvājumiem, kuru atbilstība vispār nav vērtēta. Piemēram, ja piedāvājumu ir iesniedzis pretendents, kurš ir izslēgts saskaņā ar izslēgšanas noteikumiem, piedāvājums ir pārbaudīts un nav atzīstams par pieņemamu, attiecīgi nav pieskaitāms piedāvājumu skaitam, kuru jānorāda paziņojuma punkta “Attiecībā uz piedāvājumiem nav pārbaudīts, vai tie ir pieņemami vai nepieņemami” laukā “Skaits”.

[5.9.] Ja iepirkums saistīts ar vairākiem ES fondiem, kā aizpildīt rezultātu paziņojumu, kurā iespējams izvēlēties tikai viena fonda nosaukumu?

ES fondu atzīme ir tikai pret iepirkuma daļu, un iespējama tikai viena vērtība. Ja nepieciešams norādīt vairākus fondus, tad to var norādīt pie papildu informācijas.

[5.8.] Kas ir līguma identifikators?

Līguma identifikators ir līguma numurs. Līguma identifikatoram ir jābūt unikālam.

[5.7.] Kā rezultātu paziņojumos pareizi norādīt informāciju par noslēgtajiem līgumiem?

Vienā daļā var tikt pievienots viens vai vairāki līgumi. Katram līgumam ir jānorāda līguma noslēgšanas datums, nosaukums, identifikators. Svarīgi ņemt vērā, ka līguma noslēgšanas datumam jābūt pēc lēmuma pieņemšanas datuma (ievērojot obligāto nogaidīšanas termiņu). Savukārt centralizētu iepirkumu gadījumā katram līgumam jānorāda arī pircējs, kurš slēdz konkrēto iepirkuma līgumu.

[5.6.] Kas ir jānorāda laukā “Informācija par rezultātu”- piedāvājuma vērtība viszemākā/visaugstākā?

Šajos laukos ir attiecīgi jānorāda konkrētajā iepirkuma daļā iesniegto piedāvājumu vērtības – viszemākā piedāvājuma vērtība un visaugstākā. Norāda tikai tās piedāvājumu vērtības, kuri ir atzīti par pieņemamiem (atbilstošiem) piedāvājumiem.

[5.5.] Vai pasūtītājam ir jāpilda Rezultātu paziņojumi par vispārīgās vienošanās ietvaros noslēgtajiem līgumiem?

Nē, e-veidlapās nav paredzēts Rezultātu paziņojums par vispārīgās vienošanās ietvaros noslēgtajiem iepirkuma līgumiem. Bet pasūtītājiem ir pienākums sūtīt regulārus Līguma izpildes paziņojumus par vispārīgās vienošanās ietvaros faktiski iztērētajām naudas summām jeb iepirkuma līgumu izpildi iepriekšējā ceturksnī.

[5.4.] Kāda atšķirība ir starp laukiem “Pamatnolīguma paredzamā vērtība” un “Pamatnolīguma maksimālā vērtība”?

Abas vērtības var būt vienādas. Paredzamā līgumcena ir pasūtītāja sākotnēji plānotā; maksimālā – summa, kuru sasniedzot, vispārīgā vienošanās savu darbību izbeidz, šo summu nevar pārsniegt.
 

[5.3.] Kuru vērtību izvēlēties laukā “Uzvarētāja lielums”?

Šajā laukā jānorāda informācija par katru uzvarētāju (un par katru personu apvienības dalībnieku atsevišķi), izvēloties vienu no vērtībām:

• Mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums
• Mikrouzņēmums
• Mazais uzņēmums
• Vidējais uzņēmums
• Lielais uzņēmums

Skaidrojums par minētajām vērtībām pieejams šeit.

[5.2.] Kas ir jānorāda Sadaļā Uzvarētājs laukā “Norādiet uzvarētāja valsts administratīvi – teritoriālo vienību”?

Šajā laukā ir jānorāda vērtība, kas izvēlēta atbilstoši uzvarētāja valstij un uzvarētāja juridiskajai adresei, un kas atbilst NUTS 3.līmeņa vērtībai. NUTS kodu vērtības pieejamas šeit: https://ec.europa.eu/eurostat/web/nuts/history un lejupielādējot attiecīgo kodu failu:

Piemēram, attiecībā uz Latvijā reģistrētajiem piegādātāju (uzvarētāju) ir šāda NUTS 3.līmeņa vērtības, kas tiek norādītas atbilstoši uzvarētāja juridiskajai adresei (pilsētai):

LV003 – Kurzeme

LV006 – Rīga

LV007 – Pierīga

LV008 – Vidzeme

LV009 – Zemgale

LV005 – Latgale 
 

[5.1.] Kā skaidrojamas Zaļā iepirkuma veida vērtības?

Vērtību skaidrojumi sniegti ES Vārdnīcās, saite pieejama šeit.

[6.4.] Vai Publisko iepirkumu likuma 9. panta iepirkumiem ir jāpublicē paziņojums par grozījumiem līguma darbības laikā?

Nē, šāda paziņojuma publicēšanu likums neparedz.

[6.3.] Kas ir jānorāda Paziņojumā par grozījumiem līguma darbības laikā laukā “Saite uz līgumu”?

Šajā laukā tiek pārņemta informācija no iepriekšējā paziņojuma, un laukā attēlota saite uz šī iepirkuma profilu Elektronisko iepirkumu sistēmā, kur pieejama iepirkuma dokumentācija un tiek ievietots (publicēts) arī līgums un līguma grozījumi. Pirms paziņojuma publicēšanas pasūtītājam jāpārliecinās, vai pircēja profilā ir ievietoti arī līguma grozījumi.

[6.2.] Kādos gadījumos ir jāpublicē Paziņojums par līguma izpildi?

Izpildes paziņojums ir jāpublicē attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Šāds paziņojums nav jāpublicē attiecībā uz līgumiem, kas slēgti saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu.

Izpildes paziņojums publicējams:

• par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildi vai izbeigšanu, tai skaitā attiecībā uz Publisko iepirkumu likuma 9. un 10. panta iepirkumiem;
• par vispārīgās vienošanās ietvaros iztērētajām faktiskajām summām (konkrēto iepirkuma līgumu izpildi) iepriekšējā ceturkšņa ietvaros, tai skaitā arī attiecībā uz Publisko iepirkumu 10. panta iepirkumiem, ja tiek slēgta vispārīgā vienošanās, bet minētais neattiecas uz 9.panta iepirkumiem (neatkarīgi no tā, kāda veida līgums tiek slēgts).

[6.1.] Vai atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 33.¹ panta otrajai daļai ir jāziņo par reāli veiktajiem maksājumiem ceturkšņa ietvaros neatkarīgi no tā, cik līgumi noslēgti un vai tie ir pabeigti vai nav? Ja vispārīgās vienošanās ietvaros tiek slēgts līgums uz nākamo līguma darbības gadu, vai tad arī nav jāziņo par noslēgto līgumu, bet jāziņo par veiktajiem maksājumiem?

Jā, atbilstoši minētajam regulējumam vispārīgās vienošanās darbības laikā līguma izpildes paziņojumā ir jāziņo par faktiski veiktajiem maksājumiem ceturkšņa ietvaros (jeb par konkrēto iepirkuma līgumu izpildi).

Attiecīgi līguma izpildes paziņojumā laukā “Līgums vispārīgās vienošanās ietvaros” ir jāizvēlas vērtība: Līguma izpildes paziņojums ir par Vispārīgās vienošanās ietvaros noslēgtiem līgumiem, tālāk jānorāda termiņa sākuma un beigu datums – kas ir attiecīgais ceturksnis, par kuru tiek ziņota izpilde, un jāizvēlas tie vispārīgās vienošanās piegādātāji, kuriem attiecīgajā ceturksnī ir veikti maksājumi, norādot šo veikto maksājumu kopsummas pret katru attiecīgo piegādātāju.

Savukārt par vispārīgās vienošanās ietvaros noslēgtajiem līgumiem, kamēr tie nav faktiski izpildīti, nav jāziņo, t.i., nav jāpublicē ne Rezultātu, ne Izpildes paziņojums.