Publicēts: 22.01.2020.
Atjaunināts: 11.09.2024.

Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes par Publisko iepirkumu likuma piemērošanu

Sadaļā publicētie jautājumi ir aktuāli. 

[1.10.] Publicēts 29.09.2021., dzēsts 18.03.2024. 

[1.9.] Vai konferenču pakalpojumu iepirkumos kā piedāvājuma izvēles kritēriju pieļaujams noteikt pretendenta piedāvāto starpniecības procentu? 

Konferenču pakalpojumu iepirkumos nav pamatoti vērtēt starpniecības procentu, nevērtējot paša pakalpojuma izmaksas, jo starpniecības procenta salīdzināšana un attiecīgi lētākā procenta izvēle neliecina par lētāko faktisko izmaksu par pamatpakalpojumu izvēli.

Publicēts 10.12.2020., atjaunots 24.07.2024.

[1.8.] Kā nodrošināt iepirkuma komisijas sēžu protokolu parakstīšanu, ja sēdes notiek attālināti?

Saskaņā ar PIL 26.panta pirmo daļu, iepirkuma komisija lēmumus pieņem, balsojot, taču PIL nav noteikts konkrēts laiks vai kārtība, cik ilgā laikā un kādā veidā pēc sēdes noslēguma iepirkuma komisijas locekļiem būtu jāparaksta protokoli. Vienlaikus PIL paredz termiņu, kādā pretendenti informējami par rezultātiem (PIL 37.pants). Attiecīgi pasūtītājam pašam, izvērtējot tā iespējas apstiprināt protokolus rakstveidā klātienē, vai izmantojot elektroniskās sistēmas, kā arī ņemot vērā PIL noteikto iepirkuma dokumentēšanas un lēmuma rakstveida paziņošanas pienākumu noteiktā termiņā, ir jānosaka kārtība, kādā iepirkuma komisija dokumentē pieņemtos lēmumus un paraksta protokolus.

Publicēts 17.09.2020., atjaunots 24.07.2024.

[1.7.] Uz kādiem iepirkumiem un iepirkuma procedūrām ir attiecināma Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta (EVIPD) iesniegšana?

  1. Pasūtītājam obligāti jāpieņem EVIPD visās PIL 8. panta pirmajā daļā minētajās procedūrās. Iepirkumos, kuros netiek piemērots PIL regulējums (iepirkumi, kurus veic saskaņā ar pasūtītāja iekšējo kārtību), PIL 9. un 10. panta (PIL 2. pielikuma iepirkumi) kārtībā veiktos iepirkumos un metu konkursā EVIPD iesniegšana netiek paredzēta.
  2. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam obligāti jāpieņem EVIPD visās SPSIL 13. panta pirmajā daļā minētajās procedūrās, izņemot sarunu procedūru, nepublicējot dalības uzaicinājumu, kā arī iepirkumos, kurus veic saskaņā ar SPSIL 13. panta piektās daļas regulējumu (SPSIL 2.pielikuma iepirkumi). Iepirkumos, kuros netiek piemērots SPSIL regulējums (iepirkumi, kurus veic saskaņā ar pasūtītāja iekšējo kārtību un iepirkumi, kurus veic saskaņā ar Iepirkumu vadlīnijām sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem) un metu konkursā EVIPD iesniegšana netiek paredzēta.

Ja piegādātājs ir iesniedzis EVIPD iepirkumā, kurā tā iesniegšana nav paredzēta, pasūtītājs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs automātiski nenoraida pretendentu, bet vērtē EVIPD iesniegto informāciju.

Publicēts 07.09.2020. (precizēts 04.11.2020), atjaunots 24.07.2024.

[1.6.] Vai paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ja tiek slēgta vispārīgā vienošanās, ir jānorāda kopējā līgumcena un vai vienošanās ietvaros slēgtie līgumi var šo summu pārsniegt?

Ja tiek slēgta vispārīgā vienošanās, paredzamā līgumcena jāaprēķina kā plānoto atsevišķo līgumu summa, un tai būtu jābūt zināmai, lai izvēlētos piemērojamo iepirkuma kārtību. Vienlaikus pasūtītājam iepirkuma dokumentos ir jānorāda vispārīgās vienošanas maksimālā summa un/ vai piegādājamo preču paredzamais maksimālais daudzums, kā arī vispārīgās vienošanās darbības termiņš, kuru sasniedzot, vispārīgās vienošanās vairs nebūs spēkā (skat. Eiropas Savienības Tiesas 2021. gada 17. jūnija spriedumu lietā C-23/20).

Publicēts 09.06.2020.; precizēts 11.07.2023., atjaunots 24.07.2024.

[1.5.] Kā iepirkuma procedūras nolikumā būtu nosakāms pretendenta pieredzes apliecināšanas periods, ja iepirkuma procedūra tiek izsludināta gada nogalē, bet pieteikumu/piedāvājumu atvēršana paredzēta nākamajā gadā?

Nosakot pieredzes apliecināšanas periodu atbilstoši PIL 46. panta trešajai daļai, gadījumā, ja iepirkuma procedūras nolikums tiek sagatavots un iepirkuma procedūra izsludināta gada nogalē, pasūtītājs ir tiesīgs izvēlēties pieredzes apliecināšanas periodu noteikt, skaitot iepriekšējos gadus no tā gada, kurā iepirkuma procedūra tiek izsludināta, vai arī skaitot iepriekšējos gadus no tā gada, kad pieteikumi/piedāvājumi tiks atvērti.

Piemēram, pakalpojuma līguma gadījumā, izsludinot iepirkumu 2018. gada decembrī,

  1. kā pieredzes apliecināšanas periodu nosaka 2017., 2016. un 2015. gadu (pieļaujot apliecināt pieredzi par 2018. gadu, kā arī 2019. gadā līdz pieteikumu/piedāvājumu iesniegšanas brīdim) vai
  2. kā pieredzes apliecināšanas periodu nosaka 2018., 2017. un 2016. gadu (pieļaujot apliecināt pieredzi 2019. gadā līdz pieteikumu/piedāvājumu iesniegšanas brīdim).

Publicēts 30.11.2018.

[1.3.] Vai gadījumā, kad tehniskajā specifikācijā ir ietverta atsauce uz konkrētu standartu vai zīmolu (PIL 20.panta piektās daļas 2.punkts vai sestā daļa), pierādījumi par ekvivalenci jāiesniedz kopā ar piedāvājumu vai tos var pieprasīt iesniegt vēlāk?

Lai gan ne PIL, ne MK not.Nr.107 nav noteikta konkrēta kārtība un brīdis, kad jāiesniedz pierādījumi par ekvivalenci, atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas 2018.gada 12.jūlija spriedumā lietā C‑14/17 norādītajam, ja iepirkuma dokumentācijā iekļautajās tehniskajās specifikācijās ir atsauce uz īpašu preču zīmi, izcelsmi vai ražošanu, pasūtītājam ir jāprasa, lai pretendents jau savā piedāvājumā sniegtu pierādījumus par tā piedāvāto produktu līdzvērtību.

Publicēts 06.08.2018., atjaunots 24.07.2024.

[1.2.] Vai iepirkuma līguma darbības termiņā atbilstoši PIL 60.panta ceturtās daļas nosacījumiem ieskaitāms arī garantijas termiņš?

Garantijas termiņu neieskaita līguma izpildes termiņā, izņemot gadījumus, kad garantijas laikā vai garantijas nodrošināšanai tiek paredzēta kādu darbu veikšana, piemēram, tehniskā apkopes, uzturēšana u.c.

Publicēts 23.07.2018., precizēts 24.07.2024.

[1.1.] Kuriem PIL un SPSIL subjektiem iepirkuma līguma slēgšanai uz laiku, kas ilgāks kā 5 gadi, jāsaņem PIL 60.panta ceturtās daļas 2.punktā vai SPSIL 65.panta ceturtās daļas 2.punktā minētā atļauja?

Minēto normu regulējums ir tulkojams šauri, līdz ar to attiecīgās atļaujas saņemšana ir attiecināma tikai uz tiešās valsts pārvaldes un pastarpinātās valsts pārvaldes iestādēm.

Subjektiem, kas saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma regulējumu nav ne tiešās valsts pārvaldes, ne pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, ir tiesības noslēgt līgumu uz laiku, kas ilgāks par 5 gadiem, ja tas ir būtiski nepieciešams iepirkuma līguma izpildes nodrošināšanai ar iepirkuma līguma priekšmetu tieši saistītu tehnisku vai ekonomisku apstākļu dēļ, bez šādas atļaujas saņemšanas.

Publicēts 27.09.2018., atjaunots 24.07.2024.

[2.21.] Vai pasūtītājs var saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritēriju ietvaros vērtēt prezentāciju?

Minētā iespēja atkarīga no pasūtītāja izvēlētā iepirkuma procedūras veida. Atklāta vai slēgta konkursa regulējums (līdzīgi arī PIL 9. panta regulējums) neparedz sarunas ar pretendentiem iepirkuma procedūras laikā.

Gadījumā, ja pasūtītājs uzskata, ka būs nepieciešamas sarunas ar pretendentiem par līguma priekšmetu, jau sākotnēji jāizvēlas atbilstoša iepirkuma procedūra, piemēram, konkursa procedūra ar sarunām, kuras mērķis ir dot pretendentiem iespēju sarunu laikā uzlabot piedāvājumu saturu atbilstoši pasūtītāja vajadzībām.

Savukārt 2. pielikuma iepirkumu gadījumā kritēriju ietvaros pieļaujams vērtēt prezentāciju, izvēloties procedūru, kas ietver sarunas.

Vienlaikus iepirkuma dokumentācijā ir jānosaka, kādi piedāvājuma aspekti ir jāietver prezentācijā, un jānosaka šī kritērija (prezentācijas) vērtēšanas apraksts.

Publicēts 10.09.2024.

[2.20] Kā nodrošināt vienādu piedāvājumu iesniegšanas datumu IUB tīmekļvietnē, EIS E-konkursu apakšsistēmā un nolikumā?

Lai novērstu risku, ka nolikumā tiek norādīts no IUB tīmekļvietnes paziņojumā un EIS E-konkursu apakšsistēmā norādītā atšķirīgs pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņš, ieteicams nolikumā konkrēto termiņu nenoteikt, bet gan iekļaut norādi, ka piedāvājumu iesniegšanas termiņš skatāms attiecīgajā paziņojumā.

Publicēts 07.11.2023, atjaunots 24.07.2024.

[2.19] Vai paredzamajā līgumcenā ir jāiekļauj dzērienu depozīta iepakojuma maksa? 

Jā, tas izriet no līgumcenas definīcijas un tās noteikšanas principiem. Vienlaikus līguma projektā var atrunāt tādu depozīta iepakojuma aprites kārtību, kura paredz piegādātāja pienākumu nodot depozīta sistēmā pasūtītāja savākto iepakojumu un veikt attiecīgus norēķinus par atgūtā depozīta atmaksu pasūtītājam.

Publicēts 13.07.2022, atjaunots 24.07.2024.

[2.18] Vai nolikumā var prasīt piegādāt datortehniku ar Intel procesoru, Intel vai ekvivalentu procesoru, vai procesoru ar noteiktu takts frekvenci?

Nē, minētās prasības neatbilst PIL 20. panta sestās daļas regulējumam un var nepamatoti ierobežot iespējamos piegādātājus. Pasūtītājs apraksta nepieciešamo preci, tās īpašības un tikai izņēmuma gadījumos, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru iepirkuma līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar šā panta piekto daļu, tehniskajā specifikācija var norādīt specifisku izcelsmi, īpašu procesu, kas raksturo tikai kāda konkrēta piegādātāja preces vai pakalpojumus, zīmolu, patentus vai specifiskus preču veidus. Attiecīgi nav pamatoti prasīt piegādāt datortehniku tieši ar Intel, ADM vai cita konkrēta ražotāja procesoru.

Papildu informāciju skatīt arī Eiropas Komisijas 2004. gada 13. oktobra paziņojumā Nr.IP/04/1210 “Public procurement: Commission examines discriminatory specifications in supply contracts for computers in four Member States” (“Publiskais iepirkums: Komisija pārbauda diskriminējošas specifikācijas dalībvalstu datortehnikas piegāžu līgumos”)

Publicēts 30.12.2021., atjaunots 24.07.2024.

[2.17.] Kā noteikt prasības datortehnikas procesoriem?

Ja pasūtītājam nepieciešamo datortehniku nevar nopirkt EIS, prasību noteikšanā tās procesoriem ieteicams izmantot veiktspējas novērtējumus jeb etalontestus (piemēram, 3DMark, SYSmark, PCMark vai citus). Ja konkrēti parametri iepirkuma priekšmeta procesoriem nav izšķiroši svarīgi (piemēram, būvdarbu līguma ietvaros jāpiegādā viens vai daži datori specifiskām vajadzībām - videonovērošanai, ēkas vadībai), ieteicams prasības procesoriem nenoteikt. Iesakām iepazīties ar tīmeklī pieejamo informāciju par etalontestiem*.

* Piemēram, https://www.cpubenchmark.net/cpu_list.php

Publicēts 30.12.2021., atjaunots 24.07.2024.

[2.16] Vai kā izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju, ja pretendentu piedāvājumu vērtējums ir vienāds, var noteikt, ka līguma slēgšanas tiesības tiks piešķirtas tam pretendentam, kas ir nacionāla līmeņa darba devēju organizācijas biedrs un ir noslēdzis koplīgumu ar arodbiedrību, kas ir nacionāla līmeņa arodbiedrības biedre?

Kaut arī minētais kritērijs nav pretrunā ar Publisko iepirkumu likuma 51. panta septītās daļas regulējumu, IUB vērš uzmanību, ka Eiropas Komisijas auditori iepirkumu audita ietvaros ir norādījuši, ka šāds izšķirošais piedāvājuma izvēles kritērijs ir diskriminējošs; tāpat vēlams, lai izšķirošais piedāvājuma izvēles kritērijs būtu saistīts ar konkrētā līguma priekšmetu.

Publicēts 30.11.2021., atjaunots 24.07.2024.

[2.15.] Vai pieredzes apliecināšanai būvdarbu veikšanā divos objektos pretendents var balstīties uz citas personas kvalifikāciju, piemēram, vienu objektu nodrošinot pats, otru objektu – persona, uz kuras spējām tas balstās?

Prasīto pieredzi var summēt, ja vien iepirkuma nolikumā nav noteikts pretējais, proti, ja vien pasūtītājs nav norādījis, ka, lai pārliecinātos par pretendenta kvalifikāciju, konkrētajā gadījumā abus objektus/līgumus jābūt izpildījušam vienam piegādātājam.

Publicēts 17.06.2021., atjaunots 24.07.2024.

[2.14.] Vai pretendentu piedāvājumi un pieteikumi pēc iepirkuma līguma noslēgšanas ir vispārpieejama informācija?

Iepirkuma procedūrā iesniegtais kandidāta pieteikums vai pretendenta piedāvājums (kā dokumentu kopums) uz likuma pamata atbilstoši PIL 40.panta trešajai daļai neatkarīgi no iepirkuma līguma noslēgšanas fakta nav vispārpieejama informācija. Vienlaikus, ņemot vērā PIL 60.panta desmito daļu, informācija, kas attiecas uz iepirkuma līgumu (nevis pieteikums vai piedāvājums pats par sevi kā dokumentu kopums), līguma noslēgšanas gadījumā nevar tikt klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Tomēr arī šajā gadījumā, izvērtējot publiskojamās informācijas apjomu, vērā ņemama ir PIL 14.panta otrā daļa.

Publicēts 20.01.2021., atjaunots 24.07.2024.

[2.13.] Vai, vērtējot vidējo finanšu apgrozījumu par pasūtītāja nolikumā norādīto periodu, tiek ņemts vērā uzņēmuma gada neto apgrozījums vai kopējais finanšu apgrozījums, ieskaitot citus ieņēmumus?

Saskaņā ar PIL 45. panta pirmās daļas 1. punkta mērķi, ar finanšu apgrozījumu ir saprotams uzņēmuma neto apgrozījums (Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 41. panta pirmās daļas izpratnē).

Publicēts 20.04.2020., atjaunots 24.07.2024.

[2.12.] Vai pasūtītājs ir tiesīgs pieņemt arī svešvalodā sagatavotu piedāvājumu?

Jā, pasūtītājs var atļaut iesniegt piedāvājumu arī citās valodās, to norādot dokumentācijā. Tomēr pasūtītājam ir jāpieņem piedāvājumi arī latviešu valodā un jānodrošina gan nolikums, gan visa dokumentācija arī latviešu valodā.

Publicēts 31.03.2020., atjaunots 24.07.2024.

[2.11.] Vai nolikumā obligāti jāietver skaidrojums par iemesliem, kāpēc iepirkuma priekšmets nav dalīts daļās?

MK not.Nr.107 195.punkts noteic pasūtītāja tiesības iepirkuma priekšmetu sadalīt daļās, savukārt no 196.punkta kopsakarā ar 195.punktu izriet, ka skaidrojums par nedalīšanu daļās nolikumā būtu jāietver, ja iepirkuma priekšmeta dalīšana būtu iespējama, piemēram, dalot daļās pēc piegādes vietas (piem., autoservisa pakalpojumi Bauskā, Rīgā, Valmierā u.tml.) vai preču grupām (piem., izdalot piena, gaļas un zivju produktus u.tml. pārtikas produktu iepirkumā). Ja iepirkuma priekšmets ir pēc būtības nedalāms (piem., skolas jaunbūve atbilstoši būvprojektam), skaidrojuma iekļaušana nolikumā nav nepieciešama.

Publicēts 09.03.2020., atjaunots 24.07.2024.

[2.10.] Vai pasūtītājs var saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritēriju ietvaros vērtēt pretendenta pieredzi būvuzraudzības veikšanā objektam, kuram būvprojekts izstrādāts BIM vidē?

Nē, jo pretendenta pieredze nav ar līguma priekšmetu saistīts kvalitātes kritērijs, bet gan pretendenta kvalifikāciju raksturojoša. Atbilstoši PIL 51.panta otrās daļas 2. punkta b) apakšpunktam pasūtītājs var noteikt pretendenta piesaistītā speciālista attiecīgu pieredzi kā vērtēšanas kritēriju.

Publicēts 02.03.2020.

[2.8.] Vai ir pieļaujams saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanas kritērijos vērtēt saistību izpildes nodrošinājuma veidu (bankas garantija vai apdrošināšanas polise)?

Nē, saskaņā ar PIL 51. panta otrās un trešās daļas regulējumu nav pamatoti noteikt tādu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritēriju, kura ietvaros tiek vērtēts, vai iesniegtais saistību izpildes nodrošinājums ir iesniegts bankas izdotas garantijas formā vai arī apdrošināšanas sabiedrības izsniegtas polises formā. Šāds kritērijs nav saistīts ar iepirkuma līguma priekšmetu.

Publicēts: 24.04.2018., atjaunots 24.07.2024.

[2.9.] Lauzts iepirkuma līgums - vai pasūtītājam jārīko jauns iepirkums, vai pasūtītājs ir tiesīgs izvēlēties nākamo pretendentu, kas iesniedzis izdevīgāko piedāvājumu iepriekš rīkotajā iepirkumā?

Pasūtītājam jārīko jauns iepirkums.

Atjaunots 24.07.2024.

[2.7.] Dzēsts 26.10.2021

[2.6.] Vai pasūtītājs kā avansa maksājuma un garantijas laika nodrošinājumu ir tiesīgs prasīt tikai bankas garantiju?

Nē, jebkuru saistību izpildes nodrošinājumu piegādātājs ir tiesīgs iesniegt bankas garantijas vai apdrošināšanas polises veidā, jo PIL 50. panta ceturtās daļas regulējums, kas paredz piegādātāja tiesības izvēlēties saistību izpildes nodrošinājuma iesniegšanas veidu, attiecas uz visu veidu saistību izpildes nodrošinājumiem, tai skaitā līguma izpildes nodrošinājumu, avansa maksājuma, garantijas laika nodrošinājumu, kā arī ieturējuma naudas nodrošinājumu.

Publicēts: 24.04.2018., atjaunots 24.07.2024.

[2.5.] Vai pasūtītājs ir tiesīgs pagarināt piedāvājuma nodrošinājuma termiņu, ja iepirkuma veikšanai piemēro PIL?

Saskaņā ar PIL 50.panta trešo daļu piedāvājuma nodrošinājuma termiņu nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā iepirkuma sarežģītību un paredzamo piedāvājumu izvērtēšanas termiņu, bet tas nedrīkst pārsniegt 6 mēnešus, skaitot no piedāvājumu atvēršanas dienas. PIL regulējums neparedz iespēju pagarināt piedāvājuma nodrošinājuma derīguma termiņu (piemēram, piedāvājumu vērtēšanas laikā nav pamatoti pagarināt iepirkuma dokumentācijā noteikto 5 mēnešu termiņu uz 6 mēnešiem).

Publicēts 16.04.2019.; precizēts 07.02.2022., atjaunots 24.07.2024.

[2.4] Kā rīkoties, ja iepirkumā nav iesniegti piedāvājumi?

Ņemot vērā iepirkuma veidu, pasūtītājam ir tiesības rīkot

  1. iepirkumu atbilstoši PIL 9.panta 21.daļai;
  2. piemērot sarunu procedūru (PIL 8.panta septītās daļas 1.punkts);
  3. rīkot atkārtotu PIL 10.panta iepirkumu, piemērojot PIL 32.panta trešās daļas nosacījumus.

Publicēts 12.07.2018., atjaunots 24.07.2024.

[2.3.] Vai pašvaldības deputāts, kurš nav ne iepirkuma komisijas loceklis, ne arī komisijas pieaicinātais eksperts, ir tiesīgs piedalīties iepirkuma komisijas sēdēs?

PIL noteic, ka atkarībā no izvēlētā iepirkuma veida piedāvājumu atvēršana ir atklāta, savukārt piedāvājumu (pieteikumu) izvērtēšanas procesu iepirkuma komisija veic slēgtās sēdēs, kurās ir tiesīga piedalīties tikai ar pasūtītāja rīkojumu izveidota iepirkuma komisija un tās pieaicinātie eksperti. Komisija nesniedz informāciju par vērtēšanas procesu. Savukārt pēc lēmuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pieņemšanas pašvaldības deputāts var pieprasīt un saņemt informāciju par iepirkuma norisi un rezultātiem.

Publicēts 23.10.2019., atjaunots 24.07.2024.

[2.2.] Vai pasūtītājam jāatklāj uzvarējušā pretendenta preces nosaukums, ja to pieprasa cits piegādātājs?

PIL 14.panta otrā daļa paredz, ka, paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.

Papildus pasūtītājam nepieciešams izvērtēt, vai pretendenta piedāvājumā iekļautā informācija ir izpaužama gan, ņemot vērā konkrēto iepirkuma stadiju, gan to, vai informācijas atklāšana varētu apdraudēt godīgu konkurenci. Pasūtītājam izvērtējums jāveic, sabalansējot nepieciešamību nodrošināt godīgu konkurenci, kas var prasīt atturēties no informācijas izpaušanas, un tādu pārskatāmības līmeni, kas ļautu pārliecināties, ka iestāde nav rīkojusies patvaļīgi. Atkarībā no konkrētā iepirkuma nosacījumiem attiecībā uz piedāvājumu sagatavošanu uzvarējušā pretendenta preces nosaukums var būt gan atklājama, gan neatklājama informācija.

Publicēts 11.07.2019., atjaunots 24.07.2024.

[2.1.] Vai komercsabiedrība (piemēram, SIA), kuras dalībnieks ir pašvaldības deputāts, drīkst piedalīties konkrētās pašvaldības publiskajos iepirkumos?

Komercsabiedrība (SIA), kuras dalībnieks ir pašvaldības deputāts, drīkst piedalīties konkrētās pašvaldības iepirkumā, kurā atklāti izsludināta pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšana (piemēram, atklāts vai slēgts konkurss, Publisko iepirkumu likuma 9.panta kārtībā rīkots iepirkums).

Publicēts 20.08.2018., atjaunots 24.07.2024.

[3.7.] Publicēts 06.10.2020.; dzēsts 18.08.2023.

[3.6.] Kādos gadījumos pasūtītājs var piemērot sarunu procedūru saskaņā ar PIL 8.panta septītās daļas 1.punktu pēc atklāta vai slēgta konkursa?

Pasūtītājs var rīkot sarunu procedūru pēc atklāta vai slēgta konkursa, ja netiek būtiski mainīti sākotnējie iepirkuma līguma izpildes noteikumi un:

- atklātā konkursā nav iesniegti piedāvājumi vai ir iesniegti iepirkuma līgumam neatbilstoši piedāvājumi, kas bez būtiskiem grozījumiem neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām;

Jāievēro – ja konstatēta pretendenta neatbilstība kvalifikācijas prasībām, sarunu procedūru piemērot nevar!

- slēgtā konkursā nav iesniegti pieteikumi vai iesniegti kvalifikācijas prasībām neatbilstošu un no iepirkuma procedūras izslēdzamu kandidātu pieteikumi.

Publicēts 11.06.2019., atjaunots 24.07.2024.

[3.5.] Vai pasūtītājs ir tiesīgs piemērot sarunu procedūru atbilstoši PIL 8.panta septītās daļas 1.punktam, ja atklātā konkursā pretendenti neatbilda kvalifikācijas prasībām?

Nē, minēto sarunu procedūru pasūtītājs ir tiesīgs piemērot, ja atklātā konkursā nav iesniegti piedāvājumi vai ir iesniegti iepirkuma līgumam neatbilstoši piedāvājumi, kas bez būtiskiem grozījumiem neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām.

Publicēts 04.03.2019.

[3.4.] Ko nozīmē PIL 8.panta septītās daļas 1.punktā minētais termins „iepirkuma līgumam neatbilstoši piedāvājumi”?

Jēdziens „iepirkuma līgumam neatbilstoši piedāvājumi” tulkojams kontekstā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ direktīvu 2004/18/EK 32.panta 2.punkta a) apakšpunktā noteikto, proti, ir iesniegti piedāvājumi, kam nav sakara ar līgumu, jo bez būtiskām izmaiņām acīmredzami nevar apmierināt pasūtītāja vajadzības un prasības, kas norādītas iepirkuma procedūras dokumentos. Pretstatā piedāvājumiem, kas neatbilst atsevišķām tehniskajā specifikācijā vai finanšu piedāvājumā izvirzītajām prasībām un kurus būtu iespējams uzlabot PIL 8.panta sestās daļas 5.punktā paredzētajā konkursa procedūrā ar sarunām, tie ir piedāvājumi, kas būtiski atšķiras no pasūtītāja izvirzītajām prasībām un liecina par to, ka attiecīgais pretendents iepirkuma priekšmetam atbilstošu piedāvājumu izteikt nevar.

Publicēts 11.06.2019.

[3.3.] Vai iepirkuma līguma noslēgšanai jāpiemēro PIL regulējums, ja attiecīgo iekārtu var piegādāt tikai viens piegādātājs?

Jā, PIL regulējums jāpiemēro. Šādā gadījumā var rīkot PIL 8.panta septītajā daļā minēto sarunu procedūru, vai PIL 9.panta 21.daļas regulējumu, ja līgumcena ir mazāka par 42 000 euro.

Atjaunots 24.07.2024.

[3.2.] Vai, piemērojot sarunu procedūru, pasūtītājam jālūdz IUB saskaņojums?

PIL, kas stājās spēkā 2017.gada 1.martā, neparedz pasūtītāja pienākumu saskaņot sarunu procedūras piemērošanu ar IUB.

Iepazīsties arī ar atjaunoto videolekciju: 

[4.12.] Kā rīkoties, ja konstatēts, ka publicētā informatīvajā paziņojumā par noslēgto līgumu norādīta nekorekta līguma summa vai uzvarētājs?

Pasūtītājs e-veidlapās attiecīgajam paziņojumam, kuram jāveic labojumi, nospiežot pogu “Darbības” un izvēloties darbību izveidot “Paziņojums par izmaiņām vai papildu informāciju”, veic nepieciešamās izmaiņas un atkārtoti publicē jaunu informatīvā paziņojuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas versiju.

Publicēts 20.11.2020.; precizēts 07.12.2023.

[4.11.] Vai iepirkums, kas tiek veikts PIL 9.panta kārtībā, pārtraucams, ja paziņojumā nekorekti norādīta informācija par piedāvājumu iesniegšanas vietu?

Nē, nav pārtraucams.

Publicēts 20.11.2020.; TOP telefonkonsultāciju jautājumi oktobrī 

[4.10.] Kā var paziņot par konkrētas daļas izbeigšanu bez rezultāta iepirkumam, kas tiek veikts PIL 9.panta kārtībā?

Pasūtītājs e-veidlapās konkrētajam iepirkuma veido “Informatīvu paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu”, izvēlas daļu, kuru jāpārtrauc, sadaļā “Iepirkuma priekšmeta detalizācija” apakšsadaļā “Informācija par rezultātu” norāda, ka uzvarētājs netika izraudzīts, norādot pamatojumu.

Publicēts 20.11.2020.; precizēts 07.12.2023., atjaunots 24.07.2024.

[4.9.] Vai Publisko iepirkumu likuma 9.panta iepirkumā pretendnets var piesaistīt apakšuzņēmējus (gan piedāvājumā, gan līguma izpildes laikā)?

Likuma 9.panta kārtībā rīkotā iepirkumā piegādātājs var piesaistīt apakšuzņēmējus gan piedāvājuma iesniegšanas, gan līguma izpildes laikā.

Publicēts 20.11.2020.; TOP telefonkonsultāciju jautājumi oktobrī 

[4.8.] Vai pēc lēmuma pieņemšanas Likuma 9.panta iepirkumā ir nogaidīšanas termiņš?

PIL 9.panta iepirkumā nav noteikts nogaidīšanas termiņš pirms līgums noslēgšanas, un līgumu pasūtītājs drīkst slēgt pēc rezultātu paziņošanas.

Publicēts 20.11.2020., atjaunots 24.07.2024.

[4.7.] Vai PIL 9.panta iepirkuma nolikumā var veikt grozījumus nolikumā?

Likuma 9.panta kārtībā izsludinātā iepirkumā grozījumus iepirkuma dokumentācijā veikt nevar. Ja ir veicami grozījumi iepirkuma nolikumā, iepirkums ir jāpārtrauc.

  •  Jāņem vērā PIL Pārejas noteikumu 24.punktu, kas noteic, ka no 2024. gada 1.jūlija izsludinātiem PIL 9.panta iepirkumiem pasūtītājs varēs piemērot PIL 9. panta sestās prim daļas noteikumus, kas paredz nebūtisku grozījumu veikšanu iepirkuma dokumentācijā, pagarinot piedāvājumu iesniegšanas termiņu.

Publicēts 20.11.2020.; precizēts 07.12.2023.

[4.6.] Kāda iepirkuma veikšanas kārtība piemērojama PIL 2.pielikumā iekļauto pakalpojumu iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena nesasniedz 42 000 euro?

PIL 9.panta 20.daļa nosaka, ka pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta noteikumus, ja tiek slēgti šā likuma 10.pantā minētie iepirkuma līgumi.Attiecīgi pasūtītājs ir tiesīgs veikt iepirkumu saskaņā ar iekšējiem iepirkumu vadības noteikumiem.

Atjaunots 24.07.2024.

[4.5.] Vai PIL 8.panta septītās daļas 1. un 3.punkts ir attiecināmi arī uz PIL 10.panta kārtībā veiktu iepirkumu?

Lai gan Likuma 8.panta septītās daļas 1. un 3.punktā ir konkrēti uzskaitītas iepirkuma procedūras, uz ko šie punkti attiecināmi, vienlaikus saskaņā ar Likuma 32.pantu pasūtītājs ir tiesīgs nepublicēt šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu, ja iepirkums atbilst kādam no Likuma 8.panta septītajā daļā minētajiem gadījumiem, līdz ar to Birojs paskaidro, ka Likuma 8.panta septītās daļas 1. un 3.punkts pēc analoģijas ir attiecināms arī uz Likuma 10.panta kārtībā veiktu iepirkumu.

Publicēts 12.10.2018., atjaunots 24.07.2024.

[4.4.] Vai pasūtītājam PIL 10.panta pirmās daļas kārtībā rīkotam iepirkumam, kurš atbilst PIL 32.panta trešās daļas nosacījumiem (netiek publicēts paziņojums PVS), jāpublicē iepirkuma dokumentācija pircēja profilā.

PIL 36.panta pirmā daļa nosaka, ka pasūtītājs savā pircēja profilā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī iespēju piegādātājiem iepazīties uz vietas ar iepirkuma papildu dokumentiem, kam tehnisku iemeslu dēļ vai tajos iekļautās informācijas vai komerciālu interešu aizsardzības dēļ nav nodrošināma brīva un tieša elektroniska piekļuve, sākot ar attiecīgā iepirkuma izsludināšanas brīdi.

Ņemot vērā PIL regulējumu, pasūtītājs ir tiesīgs nepublicēt iepirkuma, kas veikts atbilstoši PIL 10.panta pirmās daļas regulējumam, dokumentāciju pircēja profilā gadījumā, ja minētajam iepirkumam tiek piemērots PIL 32.panta trešās daļas regulējums un pasūtītājs, uzsākot iepirkumu, nepublicē paziņojumu par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem.

Publicēts 16.07.2018., atjaunots 24.07.2024.

[4.3.] Vai pasūtītājs, organizējot iepirkumu PIL 9. vai 10.panta kārtībā, ir tiesīgs noteikt konkrētu piedāvājumu vērtēšanas kārtību, proti, paredzēt, ka sākotnēji tiek izvērtēti tehniskie un finanšu piedāvājumi, bet kvalifikācijas prasību atbilstība tiek vērtēta tikai tam pretendentam, kurš pēc tehniskā un finanšu piedāvājuma izvērtējuma kvalificējas kā iespējamais uzvarētājs?

Attiecībā uz PIL 9. vai 10.panta kārtībā veiktu iepirkumu PIL regulējums nenosaka konkrētu rīcību piedāvājumu vērtēšanai, līdz ar to pasūtītājs iepirkuma nolikumā var paredzēt iepirkuma komisijas tiesības vērtēt iesniegtos piedāvājumus analoģiski MK not.Nr.107 16.punktā noteiktajai kārtībai vai noteikt citu vērtēšanas kārtību.

Jāvērš uzmanība, ka pretendents, kuram būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, būtu nosakāms, visos piedāvājumos pārbaudot aritmētiskas kļūdas attiecībā uz cenas noteikšanu.

Publicēts 03.04.2018. (atjaunots 01.08.2018.), atjaunots 24.07.2024.

[4.2.] Kā veicams iepirkums atbilstoši PIL 9.panta 21.daļai?

PIL 9.panta 21.daļas nosacījumi paredz, ka nav jāpiemēro PIL 9.panta sestā daļa (var nepublicēt sākotnējo paziņojumu) un astotā daļa (izslēgšanas noteikumi), bet pārējie PIL 9.panta un citi attiecināmie PIL nosacījumi ir piemērojami.

Nav obligāti: publicēt sākotnējo paziņojumu un iepirkums attiecīgi var nebūt atklāts, nav jāievēro piedāvājumu iesniegšanas termiņš, piedāvājumi nav obligāti jāsaņem EIS, kā arī nav jāpiemēro PIL 9.panta astotajā daļā noteiktie izslēgšanas noteikumi.

Ir obligāti: jāizveido iepirkuma komisija, jāveic iepirkuma dokumentēšana, jāievēro citi PIL nosacījumi, jāpublicē informatīvais paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu PVS (10 darbdienu laikā), kā arī jāpublicē lēmums (3 darbdienu laikā) un līgums (10 darbdienu laikā) EIS. Tāpat Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.1 pants ir attiecināms arī uz šādā kārtībā veiktu iepirkumu un attiecībā uz noteikto uzvarētāju sankcijas ir pārbaudāmas. Pēc iepirkuma līguma izpildes (10 darbdienu laikā) sagatavo un publikāciju vadības sistēmā publicē paziņojumu par līguma izpildi.

Ja pasūtītājs vēlas saņemt piedāvājumus EIS, tas EIS sistēmā izvēlas iepirkuma profilu „Neregulēts iepirkums”, veicot atzīmi pie izvēlnes lauka “Nepublicēt EIS portālā” (iepirkums publiski nav redzams) un piedāvājumus varēs iesniegt tikai uzaicinātie piegādātāji. Šādā iepirkuma profilā var ievietot nolikumu un tehnisko specifikāciju, kā arī saņemt piedāvājumus, bet tas būs redzams tikai pašam pasūtītājam un uzaicinātajiem piegādātājiem. Savukārt lēmumu un līgumu publicē atsevišķā iepirkuma profilā kā PIL 9.panta kārtībā veiktam iepirkumam, izvēloties “Izveidot jaunu EIS publikāciju”. 

Publicēts 16.04.2020.; precizēts 07.12.2023., atjaunots 24.07.2024.

[4.1.] Vai MK not.Nr.353 regulējums ir obligāti jāpiemēro iepirkuma procedūrā, kuras galvenais iepirkuma priekšmets nav iekļauts MK not.Nr.353 1.pielikumā, bet kāda no iepirkuma priekšmeta sastāvdaļām ir prece vai pakalpojums, kuram Noteikumu regulējums piemērojams obligāti?

Saskaņā ar MK not.Nr.353 regulējumu pasūtītājam attiecībā uz to 1.pielikumā ietvertajām būvdarbu, preču un pakalpojumu grupām ir pienākums piemērot MK not.Nr.353 prasības.

Līdz ar to pasūtītājam, veicot iepirkumu, kura ietvaros tiek iepirkti arī tādi būvdarbi, preces vai pakalpojumi, uz kuriem obligāti attiecināmas zaļā publiskā iepirkuma prasības, ir pienākums uz noteikto iepirkuma priekšmeta daļu attiecināt Noteikumu 1.pielikumā ietvertās prasības attiecīgajai būvdarbu, preču vai pakalpojumu grupai.

Piemēram, ja tiek organizēts MK not.Nr.353 1. pielikumā neiekļautu būvdarbu (piemēram, būvdarbu, kuri nav trešās grupas ēku jauna būvniecība, pārbūve, projektēšana vai nojaukšana) iepirkums, kura ietvaros tiek veikta arī iekštelpu apgaismojuma nomaiņa, pasūtītājam ir pienākums, sagatavojot iekštelpu apgaismojuma nomaiņas tehnisko specifikāciju, iekļaut tajā norādījumus un vides aizsardzības pasākumu prasības, kas noteiktas MK not.Nr.353 1.pielikumā attiecībā uz iekštelpu apgaismojuma nomaiņu vai renovāciju.

Publicēts 05.04.2018.; precizēts 20.07.2023., atjaunots 24.07.2024.

[5.5.] Vai metu konkursā obligāti jāparedz godalgas?

Rīkojot metu konkursu, paredz godalgas vai pēc metu konkursa rīko sarunu procedūru, kuras rezultātā piešķir pakalpojuma līguma slēgšanas tiesības. 

Publicēts 10.12.2020., atjaunots 24.07.2024.

[5.4.] Vai metu konkursa nolikumā var veikt nebūtiskus grozījumus vai pagarināt metu iesniegšanas termiņu bez grozījumu veikšanas?

  • Pasūtītājam saskaņā ar MK not.Nr.107 200.² punktu ir tiesības pagarināt metu iesniegšanas termiņu, saskaņā ar PIL 28.panta otro daļu publicējot paziņojumu par līgumu un grozījumu veikšanu.
  • Ar grozījumiem MK not.Nr.107, kas stājās spēkā 2023.gada 1.novembrī, ir iespējams veikt nebūtiskus grozījumus metu konkursa nolikumā (MK not.Nr.107 200.³ punkts), atbilstoši PIL 28.panta otrajai daļai publicējot paziņojumu par līgumu un grozījumu veikšanu.

Publicēts 19.04.2018.; precizēts 07.12.2023., atjaunots 24.07.2024.

[5.2.] Publicēts 19.04.2018.; dzēsts 07.12.2023.

[5.3.] Vai Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.1 panta pirmās daļas regulējums ir piemērojams gadījumā, ja metu konkursa rezultātā netiek slēgts iepirkuma līgums?

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.1 panta pirmās daļas regulējums paredz sankciju pārbaudi attiecībā uz kandidātu vai tādu pretendentu, kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, savukārt saskaņā ar PIL 1.panta 18.punktā noteikto definīciju metu konkurss pasūtītājam dod iespēju iegūt metu vai plānu.

Līdz ar to pārbaude par piemērotajām sankcijām nav jāveic, taču pārbaude ir obligāta sarunu procedūrā ar metu konkursa uzvarētājiem, ja tāda pēc metu konkursa rīkota.

Publicēts 11.06.2019., atjaunots 24.07.2024.

[5.1.] Vai metu konkursā jāpārbauda izslēgšanas noteikumi atbilstoši PIL 42.pantam.

Atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumu Nr.107 “Iepirkumu procedūru un metu konkursu norises kārtība” 3. nodaļai metu konkursā vērtē dalībnieku profesionālo kvalifikāciju, savukārt PIL 42. pantā ir noteikta kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu pārbaudes kārtība, un, tā kā ne PIL, ne minētajos noteikumos nav noteikts, ka attiecībā uz metu konkursa dalībniekiem būtu jāpārbauda izslēgšanas noteikumi, izslēgšanas noteikumi atbilstoši PIL 42.pantam metu konkursā nav jāpārbauda.

Publicēts 08.11.2018., atjaunots 24.07.2024.

Sīkāk skaidrojumu par izslēgšanas nosacījumiem skatīt Iepirkumu ceļvedī:

3.3.6. Izslēgšanas nosacījumi

6. Izslēgšanas nosacījumu un sankciju pārbaude

[6.17.] Vai nepieciešama pasūtītāja papildu rīcība, ja EIS izziņā par patiesā labuma guvēju (fiziska persona) attiecībā uz VID administrētajiem nodokļiem tiek norādīts – “Persona nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs”?

Pasūtītāja papildu rīcība nav nepieciešama. Atbilstoši PIL 42. panta piektās daļas 1.punkta “c” apakšpunktā noteiktajai kārtībai par Latvijā reģistrēta vai pastāvīgi dzīvojoša kandidāta vai pretendenta patiesā labuma guvēju pasūtītājs ņem vērā informāciju, kas ievietota EIS, kurā informācija tiek izgūta no VID publiskās nodokļu parādnieku datubāzes. Minētajā datu bāzē un EIS izziņā atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. pantam informācija par parādiem tiek atspoguļota tikai par fiziskām personām, kuras ir saimnieciskās darbības veicējas.

Publicēts 23.03.2023.

[6.16.] Ja Latvijā reģistrētam uzņēmumam Uzņēmumu reģistra (UR) datubāzēs neuzrādās informācija par patiesajiem labuma guvējiem (PLG), vai pasūtītajam jāprasa skaidrojums piegādātājam?

Nē, ja pasūtītājs veic pārbaudi PIL 42. pantā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma noteiktajā kārtībā un nav noskaidrojams PLG (pārbaudot ziņas par Latvijā reģistrētu pretendentu, UR nav norādīta persona), tad pasūtītājam nav jāveic papildu darbības PLG noskaidrošanai un attiecīgi izslēgšanas iemeslus un sankcijas attiecībā uz PLG nav jāpārbauda, jo nav personas, ko pārbaudīt. 

Publicēts 10.03.2020.; precizēts 11.07.2023.

[6.15.] Vai pasūtītājam jāsaglabā informācija (pierādījumi), ka tas ir veicis sankciju pārbaudi atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma regulējumam?

Ņemot vērā, ka Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums uzliek pienākumu pasūtītājam pārbaudīt, vai uz pretendentu nav attiecināmas sankcijas, pasūtītājam būtu jānodrošina tā rīcības pārskatāmība iepirkuma procedūras dokumentos, piemēram, protokolā norādot pārbaudes datumu un rezultātus.

Publicēts 09.10.2019., atjaunots 24.07.2024.

[6.7.] Kā pārbaudīt izslēgšanas noteikumus attiecībā uz atvasinātām publiskām personām? (universitātes, institūtiem, utt.)

Ja informācija par izslēgšanas nosacījumu esību/neesību ir pieejama publiskās datubāzēs, pasūtītājs to pārbauda šajās datubāzē, savukārt, ja publiskajās datubāzēs informācija nav pieejama, pasūtītājs lūdz pretendentam iesniegt apliecinājumu vai pierādījumus, ka uz attiecīgo personu neattiecas izslēgšanas nosacījumi.

Atjaunots 24.07.2024.

[6.6] Vai pasūtītājam obligāti jāsaglabā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) iegūtās izziņas par izslēgšanas noteikumu pārbaudi?

Ņemot vērā to, ka PIL neuzliek par pienākumu pasūtītājam izdrukāt EIS izziņas, kā arī ievērojot to, ka EIS tiek saglabāta informācija par pasūtītāja veiktajām darbībām EIS, pasūtītājs EIS pieprasītās (iegūtās) izziņas par izslēgšanas noteikumu pārbaudi var nesaglabāt un nedrukāt, bet iepirkuma vai iepirkuma procedūras protokolā norādīt izslēgšanas noteikumu pārbaudes rezultātus un iegūtās izziņas numuru.

Publicēts 20.04.2018.

[7.5.] Ja izraudzītais pretendents atsakās slēgt līgumu, vai pasūtītājs var slēgt līgumu ar nākamo pretendentu, ja ir konstatējams, ka tas ir uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu?

Lai šajā gadījumā slēgtu līgumu ar nākamo pretendentu, pasūtītājam ir jāizvērtē, vai pretendenta piedāvājums ir izstrādāts neatkarīgi, t.i., vai nav konstatējami apstākļi, kas varētu liecināt par saskaņotu rīcību, kas vērsta pret konkurenci (šo apstākļu izvērtējums izriet no PIL 42. panta otrās daļas 7. punkta un septītās daļas 2. punkta). 

Publicēts 11.07.2023.; precizēts 18.08.2023., atjaunots 24.07.2024.

[7.4.] Vai lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vispārīgās vienošanās ietvaros jāpieņem iepirkuma komisijai?

Ja noslēgtās vispārīgās vienošanās ietvaros līguma slēgšanas tiesības tiek piešķirtas, atkārtoti saņemot un izvērtējot piedāvājumus, lēmumu vēlams pieņemt iepirkuma komisijai atbilstoši PIL regulējumam par komisijas izveidi un darbību, īpaši, ja vispārīgās vienošanās ietvaros slēdzamā līguma summa sasniedz PIL piemērošanas slieksni. Savukārt, ja piegādātāju, kuram piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, automatizēti atlasa sistēmas algoritms (piemēram, Elektronisko iepirkumu sistēmas e-kataloga vai dinamisko iepirkumu sistēmas gadījumā), iepirkuma komisijas iesaiste nav nepieciešama.

Arī tad, ja lēmumu pieņem viens pasūtītāja nozīmēts darbinieks, jāņem vērā, ka uz to ir attiecināms likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” regulētais valsts amatpersonas statuss.

Publicēts 14.05.2020. (precizēts 01.06.2020)

[7.3.] Ja iepirkuma priekšmets ir sadalīts daļās un pasūtītājs ir ierobežojis to daļu skaitu, kurās līguma slēgšanas tiesības tiks piešķirtas vienam pretendentam, bet pretendents var izvēlēties, vai iesniegt piedāvājumu vairākās vai visās iepirkuma daļās – kurš nosaka to, kurās daļās prioritāri tiks slēgts līgums ar vienu pretendentu – pretendents vai pasūtītājs?

To, par kurām iepirkuma daļām prioritāri slēdzams iepirkuma līgums, noteic pasūtītājs iepirkuma nolikumā, norādot arī objektīvus un nediskriminējošus kritērijus vai noteikumus, ko piemēros, lai noteiktu, kuras daļas tiks piešķirtas, ja līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju piemērošana nozīmētu, ka vienam pretendentam piešķir vairāk daļu nekā pasūtītāja noteiktais maksimālais skaits.

Papildu informācija:

Publicēts 23.12.2019., atjaunots 24.07.2024.

[7.2.] Publicēts 01.03.2018.;dzēsts 18.08.2023.

[7.1.] Vai var slēgt iepirkuma līgumu līdz konkrētai summai, piemēram, par precēm un pakalpojumiem līdz 9999,99 euro vai 41 999,99 euro, kuru pārsniedzot ir jāpiemēro attiecīgi iepirkuma metode vai procedūra?

Jā, var slēgt, ja paredzamā līgumcena ir noteikta atbilstoši PIL 11.pantam, ņemot vērā jebkuru pasūtītāja izvēles iespēju un jebkurus iepirkuma līguma papildinājumus. Ja tiek slēgts regulārs piegādes vai pakalpojuma līgums, ir svarīgi, kā un kādam periodam šī vajadzība ir apzināta, jo izšķiroša ir ne tikai konkrētā līguma summa, bet gan tas, vai šī summa ir pietiekama pasūtītāja vajadzības apmierināšanai vismaz nākamo 12 mēnešu periodā.

Publicēts 02.03.2020., atjaunots 24.07.2024.

[8.13] Vai pieļaujami iepirkuma līguma grozījumi, paredzot tiešos maksājumus apakšuzņēmējam?

Šādi grozījumi nemaina pretendenta piedāvājumu pēc būtības, kā arī nemaina ekonomisko līdzsvaru par labu pretendentam, attiecīgi tie nav uzskatāmi par būtiskiem PIL 61. panta otrās daļas izpratnē un ir pieļaujami. Vienlaikus šādi grozījumi ir veicami, ievērojot PIL 63. panta piektajā daļā noteikto kārtību, savukārt apakšuzņēmējam veic pārbaudi saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.¹ pantu.

Publicēts 12.10.2023., atjaunots 24.07.2024.

[8.12] Vai pasūtītājs var labot pretendenta iesniegtajā tāmē norādīto nepareizo sociālo iemaksu likmi?

Ja pasūtītājs ir norādījis konkrētu tāmes formu, kurā atsevišķi ir norādāmas sociālās iemaksas un ir izsekojami konkrēti skaitliskie aprēķini (formulas), un ja piedāvājumu vērtēšanas gaitā tiek konstatēts, ka sociālās iemaksas ir norādītas un aprēķinātas nepareizi, finanšu piedāvājumā veicams aritmētiskas (tehniskas) kļūdas labojums.

Publicēts 16.08.2021., atjaunots 24.07.2024.

[8.11] Vai pasūtītājs līguma izpildes laikā var labot pretendenta iesniegtajā tāmē norādīto sociālo iemaksu likmi, ja tā līguma izpildes laikā ir mainījusies?

Iepirkuma līgums izpildāms atbilstoši līgumā paredzētajam. Ja līgums paredz līgumcenas pārskatīšanu nodokļu likmju vai citu izmaksu izmaiņu gadījumā, līguma grozījumi veicami atbilstoši līgumā paredzētajam. Ja šāda kārtība nav paredzēta, līguma grozījumi, kuri to padara pasūtītājam ekonomiski izdevīgāku, iespējami pusēm savstarpēji vienojoties.

Publicēts 16.08.2021., atjaunots 24.07.2024.

[8.10] Publicēts 27.01.2021.; dzēsts 16.08.2021.

[8.9.] Vai pēc iepirkuma līguma noslēgšanas pretendents var piesaistīt jaunu apakšuzņēmēju, neatkarīgi no nododamo darbu apjoma?

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas stājas spēkā 2023.gada 1.janvārī, maina apakšuzņēmēja nomaiņas kārtību - agrāko 10% vietā ir noteikti 10 000 euro. 

PIL regulējums neaizliedz jaunu apakšuzņēmēju piesaisti līguma izpildes laikā, kā arī nenosaka nododamo darbu apjoma ierobežojumu procentuālā apmērā, taču paredz PIL 62.pantā noteiktos ierobežojumus, tai skaitā pienākumu veikt PIL 42.pantā noteikto izslēgšanas noteikumu pārbaudi, ja apakšuzņēmējam nododamās daļas vērtība ir vismaz 10 000 euro. Savukārt PIL 62.panta ceturtā daļa noteic, ka pasūtītājs nepiekrīt jauna apakšuzņēmēja piesaistei gadījumā, kad šādas izmaiņas, ja tās tiktu veiktas sākotnējā piedāvājumā, būtu ietekmējušas piedāvājuma izvēli atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem. Attiecīgi pasūtītājam ir jāvērtē, vai, piesaistot apakšuzņēmēju, netiek mainīts iesniegtais un izvērtētais piedāvājums pēc būtības, tai skaitā, piedāvātais personāls, tehniskais piedāvājums (darba organizācija u. tml.). Turklāt, ja tiek nodoti darbi lielā apjomā, ir vērtējams, vai tādējādi būtībā netiek mainīta līgumslēdzēja puse, kas nav pieļaujams, ņemot vērā PIL 61.pantā noteikto attiecībā uz būtiskiem līguma grozījumiem.

Publicēts 07.09.2020.; precizēts 03.01.2023., atjaunots 24.07.2024.

[8.8.] Vai var nomainīt iepirkuma līguma izpildītāju?

Iepirkuma līguma izpildītāja nomaiņa atbilstoši PIL 61. panta trešās daļas 4. punktam uzskatāma par būtiskiem līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumiem, kas ir pieļaujami tikai gadījumā, ja iepirkuma procedūrā izraudzīto piegādātāju aizstāj ar citu piegādātāju atbilstoši komerctiesību jomas normatīvo aktu noteikumiem par komersantu reorganizāciju un uzņēmuma pāreju, t.i., iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents (līgumslēdzēju puse) ir reorganizēts (Komerclikuma 334. panta pirmās daļas izpratnē) un vienlaikus ir notikusi uzņēmuma pāreja (Komerclikuma 18. un 20. panta pirmās daļas izpratnē).

Publicēts 27.04.2020, atjaunots 24.07.2024.

[8.7.] Ja līguma darbības laikā kādam konkrētam produktam pieaug cena, vai to var uzskatīt par neparedzētiem apstākļiem un veikt līguma grozījumus?

Saskaņā ar PIL  61. panta trešās daļas 3. punktu būtiskus iepirkuma līguma grozījumus var veikt, ja tie ir nepieciešami tādu iemeslu dēļ, kurus pasūtītājs iepriekš nevarēja paredzēt. Attiecīgi dažādu produktu cenu svārstības līguma izpildes laikā, ja tās attiecīgajā jomā ir ierastas, nebūtu uzskatāmas par tādu informāciju, ko pasūtītājs vai piegādātājs kā nozares speciālists iepriekš nevarēja paredzēt.

Publicēts 27.01.2020., atjaunots 24.07.2024.

[8.6.] Kādā gadījumā pasūtītājam jāpublicē paziņojums par izmaiņāmlīguma darbības laikā PVS?

PIL 33.pants nosaka, ka pasūtītājs paziņojumu PVS par izmaiņām līguma darbības laikā publicē tad, ja publiska piegādes līguma vai pakalpojuma līguma līgumcena ir 42 000 euro vai lielāka un publiska būvdarbu līguma līgumcena ir 170 000 euro vai lielāka un grozījumi veikti atbilstoši PIL 61.panta trešās daļas 2. vai 3.punktam.

Publicēts 27.01.2020.; precizēts 07.12.2023., atjaunots 24.07.2024.

[8.5.] Vai vispārīgās vienošanās gadījumā pasūtītājam pircēja profilā EIS ir jāpublicē informācija par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (arī grozījumi), ja vienošanās ietvaros netiek slēgts atsevišķs rakstveida līgums, bet iepirkuma līguma funkciju pilda, piemēram, pavadzīme-rēķins, vai rēķins un pieņemšanas – nodošanas akts, vai uzaicinājums iesniegt piedāvājumu, darba uzdevums, izpildītāja piedāvājums, pasūtītāja lēmums un pasūtītāja saskaņotie norēķinu dokumenti.

PIL nenoteic, no kādas līgumcenas summas obligāti slēdzams rakstveida iepirkuma līgums vispārīgās vienošanās ietvaros. Ja rakstveida līgums netiek slēgts (piemēram, darījums EIS e-katalogu ietvaros noslēgts, izmantojot darba uzdevumu), pasūtītājs nevar to publicēt EIS, kā arī tam šādā gadījumā nav jānoformē rakstveidā un jāpublicē pircēja profilā grozījumi. Vispārīgās vienošanās ietvaros EIS nav jāpublicē arī pavadzīme – rēķins vai rēķins un pieņemšanas – nodošanas akts, vai citi dokumenti, kas nav līgums.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka minētais neatceļ pasūtītāja pienākumu, kas izriet no PIL 33.¹ panta, proti, pasūtītājam paziņojumā par līguma izpildi ir jāsniedz informācija par visiem veiktajiem maksājumiem vispārīgās vienošanās ietvaros neatkarīgi no tā – ir vai nav slēgts rakstveida iepirkuma līgums vispārīgās vienošanās ietvaros.

Publicēts 09.10.2019.; precizēts 18.12.2023., atjaunots 24.07.2024.

[8.4] Publicēts 11.06.2019.; dzēsts 03.01.2023.

[8.3.] Vai pasūtītājs ir tiesīgs pagarināt līguma izpildes termiņu, ja tiek veikti papildu darbi saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 61. panta trešās daļas 2. punktu?

Ja papildu darbus nav iespējams veikt līgumā paredzētā termiņa ietvarā, pasūtītājs ir tiesīgs to pagarināt tādā apmērā, kādā tas ir objektīvi nepieciešams papildu darbu veikšanai.

Publicēts 18.03.2019., atjaunots 24.07.2024.

[8.2] Publicēts: 18.01.2017.; dzēsts 03.01.2023.

[8.1.] Publicēts 05.03.2018; dzēsts 03.11.2020