Publicēts: 22.01.2020.
Atjaunināts: 21.09.2024.
„Zaļais” publiskais iepirkums

„Zaļais” publiskais iepirkums ir process, kura ietvaros valsts iestādes cenšas iepirkt preces, pakalpojumus un būvdarbus, kuru ietekme uz vidi visā to dzīves ciklā būtu mazāka nekā precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem, kam raksturīgas tādas pašas primārās funkcijas, bet kas būtu iegādāti, piemērojot citādus iepirkuma principus.

(COM (2008) 400 Publiskais iepirkums, ņemot vērā vides uzlabošanas aspektus)

Zaļais publiskais iepirkums (ZPI) ir sistemātiska vides (arī sociālu) nosacījumu integrēšana visās ar preču vai pakalpojumu iepirkumu saistītās darbībās un viens no vides politikas instrumentiem, ar kura palīdzību iespējams:

  • samazināt ietekmi uz vidi – katra nopirktā prece (vai pakalpojums) atstāj ietekmi uz vidi visās tās aprites cikla stadijās (ražošana – lietošana – pārstrāde otrreizējai izmantošanai vai noglabāšana atkritumu izgāztuvē);
  • veicināt sociālus uzlabojumus – ar iepirkumu procedūrā iestrādātu nosacījumu palīdzību iespējams nodrošināt labākus darba apstākļus, piemēram, būvniecībā, vai nodrošināt jaunbūves pieejamību invalīdiem;
  • panākt ietaupījumus budžetā – plānojot iegādāties kādu preci vai pakalpojumu, vispirms tiek izvērtētas reālās vajadzības, tādējādi samazinot iepirkumu apjomu. Otrkārt, tiek izdarīts preces aprites cikla izmaksu novērtējums. Tādā veidā iespējams ņemt vērā visus faktorus (ne tikai preces vai pakalpojuma sākotnējo cenu, bet arī ekspluatācijas un radīto atkritumu apsaimniekošanas izmaksas) un galarezultātā panākt līdzekļu ekonomiju.

!! ja zaļā publiskā iepirkuma minētās prasības ir iekļautas iepirkuma dokumentācijā, tas kļūst par “zaļo iepirkumu”. Līdz ar to veidlapas Paziņojums par līgumu jāatzīmē “jā”, ka iepirkuma dokumentos ir iekļautas vides aizsardzības prasības.

    Pašmācību kurss "Stratēģiskais iepirkums"

    Zaļo publisko iepirkumu kopā ar sociāli atbildīgu iepirkumu un inovāciju iepirkumu parasti aptver ar terminu ”stratēģiskais iepirkums”. Ir izstrādāts jauns pašmācības modulis ”Stratēģiskais iepirkums”, kurā uzzināsiet arī par zaļā publiskā iepirkuma

    • mērķi un principiem,
    • zaļā publiskā iepirkuma kritēriju integrēšanu dažādos iepirkuma posmos,
    • kā kontrolēt līguma izpildi,
    • autotransporta iepirkumu regulējumu un tā piemērošanu. 

    Papildu informācija:             

    Dārzeņi tirgotavā

    Pārtikas piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumi

    Saite uz vietējo augļu, ogu un dārzeņu sezonālitātes kalendāriem
    Skatīt vairāk

    Līdz ar publisko iepirkumu direktīvu  2014/24/ES un 2014/25/ES pārņemšanu nacionālajā likumdošanā  radīts tiesiskais pamats „zaļā iepirkuma” organizēšanai. Atbilstoši publiskā iepirkuma direktīvām un nacionālajiem likumdošanas aktiem, pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji publiskajos iepirkumos izvirza vides prasības piegādātāju spējām, iekļaujot tās iepirkuma priekšmetu tehniskajās specifikācijās, tostarp izmatojot attiecīgus standartus un ekomarķējumus, kā arī iekļauj vides un energoefektivitātes faktorus saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērijos.

    Eiropas Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, izstrādā un savā tīmekļvietnē publicē ZPI kritērijus, ko dalībvalstis var izmantot kā piemēru iepirkumu veikšanā. Kritēriji tiek regulāri pārskatīti un aktualizēti, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un iegūto pieredzi. Eiropas Komisijas tīmekļvietnē pieejama informācija par pārskatīšanas procesā esošajām kritērijiem, kā arī iespējams iesaistīties kritēriju izstrādē. 

    Tāpat apkopota dalībvalstu realizēto iepirkumu piemēri un labo praksi, kā var piemērot vides aizsardzības kritērijus publiskajos iepirkumos. 

    Eiropas Komisijas izstrādātie papildu materiāli:

    Zaļā publikā iepirkuma jaunumu lapa (Green Public Procurement (GPP) News Alert)

    Eiropas Komisija izdod jaunumu lapas, kurās apkopota aktuālā infromācija par dažādām tēmē, tai skaitā arī ZPI aktualitātēm, citu ES dalīvalstu pieredze un piemēri ZPI kritēriju piemērošanai publiskajos iepirkumos. 

    Latvijā par zaļā iepirkuma veicināšanu un politikas izstrādi atbildīga ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

    VARAM tīmekļvietnē pieejami skaidrojumi un normatīvie akti, biežāk uzdotie jautājumi, kā arī Zaļā iepirkuma kalkulators. Publicētas vadlīnijas MK noteikumu Nr.353 piemērošanai. 

    Viens no veidiem, kā samazināt savu ietekmi uz vidi, ir izvēlēties preces un pakalpojumus ar vismazāko ietekmi uz to, tādējādi samazinot dabai radīto slodzi un atbalstot videi draudzīgu ražošanu. Bet kā zināt, kuri ir videi draudzīgākie produkti? Ekomarķējums ir viena no metodēm, kas sniedz patērētājam informāciju par produktu ietekmi uz vidi.

    Pirms kāda no precēm ir tiesīga saņemt ekomarķējuma simbolu, tai ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Šos kritērijus parasti nosaka eksperti, pētot un analizējot katras preču grupas ietekmi uz vidi, ņemot vērā preces pilnu dzīves ciklu – no šūpuļa līdz kapam – kādas izejvielas tiek lietotas ražošanā un kā tās tiek iegūtas, kā prece tiek ražota un kas ar to notiek lietošanas un utilizācijas stadijās, vai preci ir iespējams otrreizēji pārstrādāt, kāds ir tās iepakojums, kā arī daudzus citus faktorus. Tomēr gan vides apstākļi, gan pieejamās tehnoloģijas mainās, un tādēļ šie kritēriji ir pastāvīgi jāuzlabo.

    Vides vadības un audita sistēma (angļu valodā Eco-Management and Audit Scheme jeb EMAS) ir brīvprātīgs vides aizsardzības instruments valsts, pašvaldību iestāžu un organizāciju ilgtspējīgai vadībai, integrējot vides aizsardzības jautājumus visas iestādes darbības jomās un nodrošinot preventīvu ar vides aizsardzību saistītu problēmu risināšanu. 

    Vairāk par ieguvumiem no EMAS, galvenajiem vides indikatoriem un piešķiršanas kārtību

    Par EMAS piemērošanu publiskajā iepirkumā aicinām skatīt

    Projekta mērķis - veicināt aprites ekonomikas pieeju un klimatneitralitāti publiskajos iepirkumos, iegādājoties netoksiskus produktus. PIeejamas vadlīnijas, ieteikumi dažādu iepirkuma priekšmetu iegādei, piemēri no pašvaldībām u.c.